TĒRAUDA VIRSMU KRĀSOŠANAS SHĒMAS:

1. EKSPLUATĀCIJAS KATEGORIJAI C2.

2. EKSPLUATĀCIJAS KATEGORIJAI C3.

3. EKSPLUATĀCIJAS KATEGORIJAI C4.

4. EKSPLUATĀCIJAS KATEGORIJAI C5 – I un C5 - M.

Krāsojot alumīnija un cinkotā tērauda virsmas, korozijas aizsardzības problēma nav tik aktuāla, jo šos materiālus tik ļoti neiespaido atmosfēras izraisītā korozija. Šinī gadījumā aktuāli ir adhēzijas(saķers ar krāsojamo virsmu) un dekoratīvo īpašību saglabāšanas jautājumi. Būtisks faktors šinī gadījumā ir pareiza grunts izvēle. RILAK sortimentā ir grunts VL–02, kurai ir teicama adhēzija attiecībā pret alumīniju un cinkoto tēraudu. Alumīnija un cinkotu virsmu pārklāšanai grunti VL–02 sajauc ar skābes šķīdinātāju attiecībā 8 : 1, bet tērauda virsmu pārklāšanai attiecībā 4 : 1. Pārklājuma veidošanas shēmas alumīnijam un cinkotajam tēraudam ir sekojošas:

Alumīnija un tā sakausējumu virsmu krāsošanas shēmas

*- SPNB- sausas plēvītes nominālais biezums

Krāsošanas shēmās saglabājot norādītos biezumus pieļaujams aizvietot :

► emalju PENTATOP UNIVERSAL ar PENTATOP UNIVERSAL M; PENTAPRIM PRO, URF-1128, RIATOP 80, RIATOP 30, ALUKID, NEOSPRINT 30;        

► emalju URETOP ar URETOP 50;

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

• Krāsojamais betons nedrīkst saturēt modificējošas piedevas, kas negatīvi ietekmē pārklājuma kvalitāti. Pirms nezināma sastāva betona virsmu krāsošanas, kā arī gadījumos, kad betona sastāvā izmantotas agrāk nepārbaudītas modificējošas piedevas, nepieciešams veikt pārbaudes krāsojumus uz nelieliem eksperimentāliem laukumiem, nosakot pārklājuma adhēzijas lielumu pret krāsojamo virsmu un citus kvalitāti raksturojošos parametrus.
• Betona absolūtais mitrums nedrīkst būt lielāks par 4%. (Relatīvajam mitrumam jābūt ne lielākam par 97%). Viens no visizplatītākiem betona virsmas mitrināšanas avotiem ir gruntsūdeņi. Tādēļ jāpārliecinās par drošas hidroizolācijas esamību zem betona pamatnes. Celtniecības praksē plaši izplatīta betona mitruma  pārbaudes metode pamatojas uz neliela virsmas laukuma aplīmēšanu ar polietilēna plēvi (plēvi, kuras biezums ir ne mazāks par 100 mkm un izmēri apmēram 1mx1m, pielīmē ar skoča lenti pa perimetru uz 1 diennakti). Mitruma kondensāta veidošanas uz plēves iekšējās virsmas jeb betona kļūšana tumšākam liecinās par paaugstinātu virsmas mitrumu. Šajā gadījumā betonu krāsot nedrīkst.
• Jāievēro, ka betona mitrumu jānosaka tādā temperatūrā un tādos gaisa mitruma apstākļos kādi paredzami krāsošanas laikā. Tā piemēram, pārbaudes veikšana apsildāmā telpā (paaugstinātā temperatūrā un pazemināta gaisa mitruma apstākļos) var neuzrādīt nepieļaujamu mitruma saturu betonā ūdens tvaiku zemā spiediena dēļ.
• Betona virsmai jābūt tīrai, bez putekļiem, kas rodas abrazīvās tīrīšanas rezultātā. Putekļu aizvākšanai ieteicams lietot atbilstošu suku un noslēgumā izmantot rūpniecisko putekļu sūcēju. Mitrā tīrīšana nav ieteicama, tādēļ ka pēc tās veikšanas būs nepieciešama virsmas žāvēšana 24 stundu garumā.
• Ja jāsagatavo betona virsma, kuras ekspluatācija laikā paredzamas ievērojamas temperatūras svārstības, tad nepieciešama t.s. “temperatūras šuvju” ierīkošana, kas novērsīs pārklājuma plīsums. Viens no temperatūras šuvju ierīkošanas variantiem parādīts zīmējumā nr. 1.  

• Betona virsmai jābūt mehāniski izturīgai, tā nedrīkst deformēties ārējas slodzes iedarbības rezultātā līdz 25 MPa (250 kg/cm²).
• Betona izturībai jābūt ne mazākai par 2 N/mm² (veicot mērījumus ar atraušanas metodi).

BETONA SAGATAVOŠANA

1. Jauns betons

Svaigām betona virsmām pirms krāsošanas materiālu uzklāšanas jābūt izturētām  vismaz 28 dienas. Atsevišķos gadījumos (pazeminātā temperatūrā, ar ļoti biezu svaiga betona pamatni, ar lielām mitruma svārstībām) nepieciešama izturēšana līdz 60 dienām. Kaļķa pienam jābūt notīrītam (ieteicams ar mehānisku paņēmienu- ar rotācijas slīpmašīnu, lietojot 16. vai 36. numura abrazīvos materiālus, vai smilšu strūklu, izmantojot dabīgās smiltis jeb kvarcu). Dažkārt lietotā kodināšana ar skābi nav ieteicama zemāk uzrādīto iemeslu dēļ.

1.1.       Kodināšana ar skābi.

Svaigas betona virsmas kodināšana ar skābi efektīvi notīra kaļķa pienu. Tomēr pēc apstrādāšanas ar skābi nepieciešama rūpīga betona virsmas mazgāšana ar lielu ūdens daudzumu un sekojošu žāvēšanu. Bez tam par šīs metodes trūkumiem jāuzskata:

• skābes iespējamā korozīvā   iedarbība uz tērauda armatūru (armēta betona apstrādāšanas gadījumā), kā arī uz tērauda konstrukcijām un iekārtām, kuras var atrasties telpā.
• nepieciešamība lietot specapģērbu (skābes izturīgus cimdus, apavus, kombinezonu, gāzmasku u.c.), aizsargbrilles un speciālus  elpošanas orgānu aizsardzības līdzekļus kodināšanas operatora darba nodrošināšanai.

Ja tomēr lēmums par svaigas betona virsmas kodināšanu ar skābi ir pieņemts, tad ieteicams lietot sālsskābi, kas atšķaidīta līdz 10-15 % koncentrācijai. Ieteicamais patēriņš – 0,5 l/m². Betona apstrādes laikā ar skābi novērojama gāzes burbuļi veidošanās. Reakcija ilgst apmēram 5 minūtes. (Pazīstamākā sālsskābes piegādes forma ir 30 %  koncentrācija).

1.2.       Blakus piesārņojumi.

Vadoties no praktiskiem apsvērumiem jāpārliecinās vai uz betona virsmas nav bituma, dažādu krāsu, smērvielu vai citu produktu traipu, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko darbu veikšanu. Šādus lokālus netīrumus jānotīra ar mehāniskām metodēm.

2. VECS BETONS

“Vecam betonam”  jābūt  labā stāvoklī, t.i., tajā nedrīkst būt atklātu plaisu un lielu poru. Esošās plaisas un nelīdzenumi, kā arī nelīdzenumi, kas veidojas betona mehāniskās apstrādes rezultātā, jāaizšpaktelē ar speciāliem polimēru sastāviem.

Dziļas plaisas pirms špaktelēšanas “jāatver” ar leņķveida slīpmašīnu. Sastāvu lietošana uz cementa bāzes špaktelēšanai nav ieteicama, jo to mehāniskā izturība plānā slānī nav pietiekoša.

Gadījumos, kad uz virsmas ir netīrumi, nepieciešams veikt sekojošās procedūras:

• degvielu un smērvielu pēdas jānotīra ar tvaika strūklu kopā ar mazgāšanas šķidrumu. Pieļaujama arī virsmas noskrāpēšana lietojot kaustiskās sodas karstu šķidrumu. Abos gadījumos maksimāli rūpīgi jāievēro visi drošības pasākumi:
• jālieto brilles, cimdus, elpošanas orgānu aizsarglīdzekļus un speciālu apģērbu.
• Augu un dzīvnieku tauku pēdas arī jānotīra pilnībā. Atšķirībā no degvielu un smēŗvielu pēdām šo piesārņojuma veidu ļoti grūti notīrīt ar tvaika strūklas vai kaustiskās sodas šķīduma palīdzību. Ja tauki jau iesūkušies betonā, tad pats drošākais virsmas sagatavošanas paņēmiens ir mehāniska piesārņotās betona kārtas atdalīšana. Atkarībā no tauku iespiešanās dziļuma lieto attīrīšanu ar smilšu strūklu vai frēzēšanu ar speciālām mašīnām.                   

Pareiza instrumenta izvēle ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas nodrošina pārklājuma iegūšanu ar augstām dekoratīvajām īpašībām. RILAKDEKOR sērijas materiālu uzklāšanai ar standarta metodēm ieteicama sekojošo instrumentu izmantošana (skat. tabulu). Šobrīd otu un veltnīšu izvēle tirgū ir pietiekoši plaša un kvalitatīva krāsošanas darbiem paredzēta instrumenta izvēle parasti nesagādā grūtības.

Tomēr īpaša vērība ir jāveltī RILAKDEKOR pārklājumu uzklāšanai paredzēto špakteļlāpstiņu izvēlei. Šeit jāievēro, ka lielākā daļa no tirgū šodien piedāvātajām špakteļlāpstiņām paredzēta standarta celtniecības procedūrām – tādām kā apmešana, špaktelēšana, celtniecības līmju uzklāšana u.c., kamēr tieši dekoratīvo pārklājumu uzklāšanai paredzētajiem instrumentiem nepieciešamas speciālas īpašības. Ieteicama ir 2 špakteļlāpstiņu tipu pielietošana.

1. Trapecveida špakteļlāpstiņa no augsti leģēta un pulēta nerūsējošā tērauda (skat. foto № 1).

 Foto №1

Raksturīgās atšķirības un priekšrocības :

1.1. Trapecveida forma (skat. foto № 2) atvieglo vienmērīgu apmetuma izlīdzināšanu pa virsmu, kā arī samazina tādas faktūras  izveidošanās risku, kas veido vienā virzienā orientētu un atkārtojošos reljefa struktūru. Tas ir īpaši svarīgi veidojot marmoru un smilšakmeni imitējošas u.c. līdzīgas faktūras (skat. Tādus produktus kā VALLE,  VENETO CLASSICO un  ATACAMA). Tajā pašā laikā dabīgajam  akmenim nav raksturīga struktūra ar stingri  sakārtotu ģeometriju.

 Foto № 2

1.2. Ergonomisks dizains un ērts rokturis atvieglo daudzveidīgu reljefa struktūru iegūšanu (īpaši uz lielām virsmām), jo nepieciešamās faktūras veidošanas procesā roka strādās dažādos leņķos attiecībā pret virsmu un arī  ar mainīgu kustību amplitūdu. Labi nobalansēts instruments ne tikai atvieglos uzklāšanas procesu (roka mazāk nogurs), bet sekmēs arī zteiksmīgāku un neatkārtojamāku faktūru veidošanu. Uzlabota ergonomika šinī gadījumā nozīmē arī iespējamo kustību diapazona paplašināšanu, kas gala rezultātā dos iespēju iegūt tieši Jūsu neatkārtojamo faktūras zīmējumu.

1.3. Špakteļlāpstiņa izgatavota no ļoti izturīga augsti leģēta pulētā nerūsējošā tērauda. Šī īpašība ir īpaši svarīga pulējamo kaļķa apmetumu VENETO CLASSICO un ATACAMA uzklāšanas gadījumā, jo pulēšanas stadijas laikā tādu špakteļlāpstiņu izmantošana, kas izgatavotas no parastā tērauda, var novest pie reljefa izciļņu “pārklāšanos ar dzelzi”, kā rezultātā tie iegūs nepatīkamu melnu nokrāsu. Šīs parādības pamatā ir oglekļa tērauda migrācija no nepietiekoši kvalitatīvās špakteļlāpstiņas virsmas. RILAKDEKOR rekomendētās špakteļlāpstiņas izgatavotas no speciāla ļoti izturīga nerūsējošā tērauda un tādēļ  defekta “pārklāšanās ar dzelzi” parādīšanās ir novesta līdz minimumam. Jāatzīmē, ka VENETO CLASSICO vai ATACAMA virsmas pulēšanas etapā, veicot pakāpeniskas kustības, uz špakteļlāpstiņu tiek izdarīta papildus slodze (spiediens uz darba virsmu). RILAKDEKOR  ieteiktās špakteļlāpstiņas virsmas atsperīgums atvieglo pulēšanas procesu, nodrošina nepieciešamā rezultāta sasniegšanu ar minimālu darbaspēka patēriņu, kā arī samazina pārklājuma sabojāšanas risku pārliekas piepūles (pārāk liela spiediena uz špakteļlāpstiņu) gadījumā.

1.4. Atšķirībā no standarta ķellēm, ko izmanto apmešanas darbos, RILAKDEKOR ieteiktajai trapecveida špakteļlāpstiņai ir noapaļotas darba skaldnes un stūri (skat. foto № 3).  Šīs atšķirības ir ļoti svarīgas riska novēršanai iegūt uz virsmas paralelas svītras  un ieskrāpējumus noslēdzošo VENETO CLASSICO,  ATACAMA, BOREALIS vai SETUAL kārtu  uzklāšanas laikā.

 Foto № 3

Trīsstūrveida špakteļlāpstiņas (skat. foto № 4).   

 Foto № 4

1.5. Tāpat kā trapecveida arī šīs špakteļlāpstiņas izgatavotas no ļoti izturīga augsti leģēta pulētā nerūsējošā tērauda. Šīs īpašības ir īpaši svarīgas gadījumos kad tās tiek izmantotas tādu kaļķa apmetumu pulēšanai kam ir sarežģīts reljefs nolūkā minimizēt defekta “pārklāšanās ar dzelzi” parādīšanās iespējas risku (skat augstāk p.1.3.). Tāpat kā trapecveida špakteļlāpstiņai arī šai ir noapaļoti stūri (skat. foto № 5). Tas ir īpaši svarīgi paralēlo svītru un skrāpējumu novēršanai, ja instrumenti tiek izmantoti VENETO CLASSICO un ATACAMA pulēšanas etapā, kā arī veicot balto gēlveida daļiņu “piegludināšanu” SCINTILLO uzklāšanas laikā vai arī lietojot špakteļlāpstiņas dažādu telpisku faktūru (piemēram, “travertīna”, “mizas” u.c. reljefu, ko iegūst ar apmetuma ATACAMA palīdzību) piegludināšanai.

 Foto № 5

1. Gruntēšana

ATACAMA uzklāj ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu ar noapaļotiem stūriem un malām. Tūlīt, nesagaidot nožūšanu, izveidot uz svaigi uzklātās virsmas vēlamā dekoratīvā efekta reljefu (skat. zemāk iespējamos variantus: a, b, c, d).

 

 

3. Faktūras veidošana. Iespējamie varianti

 

a) „Izdēdējuša smilšakmens reljefs”

 

Veidojas izdarot dažāda virziena vai viļņveidīgas kustības ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu, kuras darba virsma piespiesta svaigi uzklātā apmetuma virsmai.

 

 

b) “Travertīna reljefs”

 

Velt pa apmetuma virsmu faktūru veidojoša porolona veltnīti, pēc tam nogludinot iegūto graudaino reljefu ar metāla vai plastmasas špakteļlāpstiņu, izdarot kustības vienā vai dažādos virzienos atkarībā no vēlamā faktūras zīmējuma.

 

 

с) “Koksnes efekts”

 

Veidojas pārvietojot pa svaigi uzklātā apmetuma virsmu speciālu gumijas rīvi, kas imitē koksnes garenvirziena griezuma struktūru (dēļa virsmu). Šķiedru struktūra visveiksmīgāk tiek imitēta viegli šūpojot rīvi no vienas platās skaldnes uz otru, izdarot pārejošas garenvirziena kustības pa virsmu.

 

 

d) “Mizas efekts”

 

Tiek veidots ar speciālas birstes-rīves palīdzību, kam ir resni un cieti plastmasas sari, kas atstāj uz virsmas paralēlas līnijas. Pēc tam šīs līnijas jāpiegludina ar špakteļlāpstiņu, izdarot kustības paralēli reljefa struktūrai.

Faktūras attīstīšana*

5. Slīpēšana ar smilšpapīru (pēc velēšanās)

7. Aizsargvaska VENETO CERA uzklāšana un pulēšana

a) "Izdēdējuša smilšakmens reljefs". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.

 

a) "Izdēdējuša smilšakmens reljefs". ATACAMA, nelietojot vasku CERA. Virsmas kontrasts attīstīts veicot pulēšanu ar metāla špakteļlāpstiņu. 

 

b) "Travertīna reljefs". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.

 

с) "Koksnes efekts". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.

 

d) "Mizas efekts". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.

1. Sākotnējā virsmas krāsošana

Laku KRAKELUR uzklāj ar veltnīti vai otu uz pilnīgi nožūvuša pamatslāņa. Lakas klājuma izturēšanas laiks pirms noslēdzošā krāsas slāņa uzklāšanas – ne mazāk par 6 stundām.

 

 

3. Noslēdzošās krāsas kārtas uzklāšana

 

Uzklāt noslēdzošo iepriekš tonētas krāsas (MOVILAT 7, MOVILAT 12 vai MOVILAT 25) kārtu. Krāsas tonim ir jākontrastē pamatslāņa tonim. Krāsu uzklāj ar otu vai veltnīti. Krāsas slānim jābūt pietiekoši biezam, tādejādi nodrošinot virsmas nosegšanu ar vienu kārtu. Uzklāšanu ar otu (foto nr.1) veic ar aprautiem triepieniem. No otas kustības virziena attiecībā pret veltnīša kustības virzienu, uzklājot laku KRAKELUR, būs atkarīgs plaisu izveidotā raksta zīmējums. Ja otas kustības būs vērstas paraleli veltnīša kustībai, tad rakstam būs vairāk izstiepts raksturs. Bet ja otas kustības virziens būs perpendikulāri veltnīša kustībai, tad raksts būs vienmērīgāks. Krāsas uzklāšanu var izdarīt arī slīpi attiecībā pret veltnīša kustību vai arī krusteniskām kustībām. Jebkura uzklāšanas metode ar otu noslēdzošajā krāsas kārtā veidos plaisas kas orientētas otas kustības virzienā. Veicot krāsas uzklāšanu ar veltnīti (foto nr.2) iegūtais raksts būs lielākā mērā orientēts dažādos virzienos un haotisks.

 

vai 

 

4. Gatavā pārklājuma faktūras izskats

Ja dekorējamās virsmas norobežošanai tika izmantota papīra līmlenta, tad pēc pēdējās kārtas nožūšanas, ir ieteicams akurāti iegriezt pārklājumu ar nazi gar lentas malu, lai raujot to nost nenoplēstu uzklāto pārklājumu. Lai piešķirtu pārklājumam mitruma izturību un spēju izturēt mitru kopšanu uz tā nepieciešams uzklāt 1–2 plānas kārtas vienu no lakām: EKOAKVA, LUOTEN vai PANEĻU LAKU. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu lakai jāpievieno izvēlētās krāsas perlamutra pūderis PERLIUM.

  

Krāsas noslēdzošā kārta uzklāta ar otu.

Krāsas noslēdzošā kārta uzklāta ar veltnīti.

1. Gruntēšana

SCINTILLO uzklāj nelieliem laukumiem 2÷3 m² ar platu otu, veicot krusteniskas kustības dažādos virzienos vai arī velkot produktu vienā virzienā.

 

 vai 

3. Balto daļiņu piegludināšana

vai

Lai pārklājumam SCINTILLO piešķirtu augstu mitrumizturību to ieteicams pārklāt ar lakas aizsargslāni. Šim nolūkam var izmantot nepieciešamā spīduma lakas EKOAKVA, LUOTEN vai PANEĻU LAKU. Lakas uzklāšana viegli pasvītros pārklājuma faktūras kontrastu. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu lakai iepriekš jāpievieno izvēlētās krāsas perlamutra pūderis PERLIUM.

 

Uzklāšana dažādos virzienos.

Uzklāšana vienā virzienā.

1. Virsmas iepriekšējā krāsošana

Pēc pirmās kārtas pilnīgas nožūšanas ar špakteļlāpstiņu nelieliem laukumiem (2÷3 m²) uzklāj otro kārtu. Tad uz otrās kārtas virsmas, kas sākusi apžūt, ar špakteļlāpstiņu izveido zīmējumu, veicot kustības dažādos virzienos un piespiežot instrumentu sienai ar darba virsmas plakni.

 

 

4. Gatavā pārklājuma faktūras izskats

 

1. Sākotnēja virsmas krāsošana

Atsevišķu 2÷3 m² lielu virsmas laukumu pārklāj ar nevienmērīgu BOREALIS kārtu izmantojot platu otu.

 

 

3. Faktūras izveidošana

 

Piegludināt svaigi uzklāto pārklājumu ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu ar noapaļotiem stūriem un malām, viegli piespiežot instrumenta darba plakni virsmai. Sakārtotas paralēlas kustības sekmēs vienā virzienā orientētas faktūras izveidošanu, kamēr plastiskas kustības dažādos virzienos nodrošinās viļņveida faktūras izveidošanu. Reljefo zīmējumu daudzveidības nodrošināšanai var uzklāt uz vēl nenožuvuša slāņa papildus BOREALIS porciju, uzliekot nelielu produkta daudzumu tieši uz špakteļlāpstiņas darba virsmas un pēc tam sadalot to pa virsmu līdzīgā veidā.

4. Gatava parklajuma fakturas izskats

Metālu pretkorozijas aizsardzība mūsdienās ir viens no svarīgākajiem tehniski ekonomiskajiem uzdevumiem. Šis uzdevums ir būtisks praktiski jebkurā cilvēka darbības sfērā. Uz doto brīdi pasaulē eksistē tikai 30 % no visa metāla, ko savas darbības laikā ir izgatavojusi cilvēce. Pārējie miljardi tonnu ir izgaisuši, galvenokārt, korozijas dēļ. Attīstītās pasaules valstis cīņai ar koroziju gadā patērē līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Vispārzināms ir tas fakts, ka galvenais metāla virsmu pretkorozijas aizsardzības veids ir to krāsošana ar pretkorozijas gruntīm un krāsām.

Pašsaprotami, ka metāla virsmu aizsardzībai paredzēto KM izvēlei jābūt stingri pamatotai. 

Lai izdarītu izvēli, būtiskākie kritēriji ir: 

• nepieciešamais pārklājuma kalpošanas ilgums 
• pārklājuma ekspluatācijas apstākļi 
• krāsojamās virsmas veids 
• krāsojamās virsmas stāvoklis 
• krāsošanas apstākļi 
• krāsošanas izmaksas, kuras sastāv no paöa KM cenas un izdevumiem, kas saistīti ar virsmas sagatavošanas darbiem un pašu krāsošanas procesu 
• krāsotās virsmas nepieciešamās dekoratīvās īpašības. 

Lai varētu argumentēti pieņemt optimālo lēmumu, jāņem vērā visi iepriekšminētie faktori. Ņemot vērā to, ka patērētājam ne vienmēr ir vispusēja un pilnīga informācija par aizsargājošajiem KM, RILAK speciālisti sagatavoja  informatīvo biļetenu. Šī informācija palīdzēs patērētājam izdarīt pareizo aizsardzības KM izvēli no RILAK ražoto KM sortimenta. Pārējās sadaļās tiks apskatīti iepriekšminētie faktori, katrs atsevišķi, ņemot vērā to sarežģītību, neviennozīmību, kā arī to ciešo savstarpējo saistību.