Padomi

Padomi

Jautāt specialistam

Noteikumi betona virsmu sagatavošanai pirms krāsošanas

 

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

  • Krāsojamais betons nedrīkst saturēt modificējošas piedevas, kas negatīvi ietekmē pārklājuma kvalitāti. Pirms nezināma sastāva betona virsmu krāsošanas, kā arī gadījumos, kad betona sastāvā izmantotas agrāk nepārbaudītas modificējošas piedevas, nepieciešams veikt pārbaudes krāsojumus uz nelieliem eksperimentāliem laukumiem, nosakot pārklājuma adhēzijas lielumu pret krāsojamo virsmu un citus kvalitāti raksturojošos parametrus.
  • Betona absolūtais mitrums nedrīkst būt lielāks par 4%. (Relatīvajam mitrumam jābūt ne lielākam par 97%). Viens no visizplatītākiem betona virsmas mitrināšanas avotiem ir gruntsūdeņi. Tādēļ jāpārliecinās par drošas hidroizolācijas esamību zem betona pamatnes. Celtniecības praksē plaši izplatīta betona mitruma  pārbaudes metode pamatojas uz neliela virsmas laukuma aplīmēšanu ar polietilēna plēvi (plēvi, kuras biezums ir ne mazāks par 100 mkm un izmēri apmēram 1mx1m, pielīmē ar skoča lenti pa perimetru uz 1 diennakti). Mitruma kondensāta veidošanas uz plēves iekšējās virsmas jeb betona kļūšana tumšākam liecinās par paaugstinātu virsmas mitrumu. Šajā gadījumā betonu krāsot nedrīkst.
  • Jāievēro, ka betona mitrumu jānosaka tādā temperatūrā un tādos gaisa mitruma apstākļos kādi paredzami krāsošanas laikā. Tā piemēram, pārbaudes veikšana apsildāmā telpā (paaugstinātā temperatūrā un pazemināta gaisa mitruma apstākļos) var neuzrādīt nepieļaujamu mitruma saturu betonā ūdens tvaiku zemā spiediena dēļ.
  • Betona virsmai jābūt tīrai, bez putekļiem, kas rodas abrazīvās tīrīšanas rezultātā. Putekļu aizvākšanai ieteicams lietot atbilstošu suku un noslēgumā izmantot rūpniecisko putekļu sūcēju. Mitrā tīrīšana nav ieteicama, tādēļ ka pēc tās veikšanas būs nepieciešama virsmas žāvēšana 24 stundu garumā.
  • Ja jāsagatavo betona virsma, kuras ekspluatācija laikā paredzamas ievērojamas temperatūras svārstības, tad nepieciešama t.s. “temperatūras šuvju” ierīkošana, kas novērsīs pārklājuma plīsums. Viens no temperatūras šuvju ierīkošanas variantiem parādīts zīmējumā nr. 1.  

  • Betona virsmai jābūt mehāniski izturīgai, tā nedrīkst deformēties ārējas slodzes iedarbības rezultātā līdz 25 MPa (250 kg/cm2).
  • Betona izturībai jābūt ne mazākai par 2 N/mm2 (veicot mērījumus ar atraušanas metodi).

 

BETONA SAGATAVOŠANA

1. Jauns betons

Svaigām betona virsmām pirms krāsošanas materiālu uzklāšanas jābūt izturētām  vismaz 28 dienas. Atsevišķos gadījumos (pazeminātā temperatūrā, ar ļoti biezu svaiga betona pamatni, ar lielām mitruma svārstībām) nepieciešama izturēšana līdz 60 dienām. Kaļķa pienam jābūt notīrītam (ieteicams ar mehānisku paņēmienu- ar rotācijas slīpmašīnu, lietojot 16. vai 36. numura abrazīvos materiālus, vai smilšu strūklu, izmantojot dabīgās smiltis jeb kvarcu). Dažkārt lietotā kodināšana ar skābi nav ieteicama zemāk uzrādīto iemeslu dēļ.

1.1.       Kodināšana ar skābi.

Svaigas betona virsmas kodināšana ar skābi efektīvi notīra kaļķa pienu. Tomēr pēc apstrādāšanas ar skābi nepieciešama rūpīga betona virsmas mazgāšana ar lielu ūdens daudzumu un sekojošu žāvēšanu. Bez tam par šīs metodes trūkumiem jāuzskata:

  • skābes iespējamā korozīvā   iedarbība uz tērauda armatūru (armēta betona apstrādāšanas gadījumā), kā arī uz tērauda konstrukcijām un iekārtām, kuras var atrasties telpā.
  • nepieciešamība lietot specapģērbu (skābes izturīgus cimdus, apavus, kombinezonu, gāzmasku u.c.), aizsargbrilles un speciālus  elpošanas orgānu aizsardzības līdzekļus kodināšanas operatora darba nodrošināšanai.

Ja tomēr lēmums par svaigas betona virsmas kodināšanu ar skābi ir pieņemts, tad ieteicams lietot sālsskābi, kas atšķaidīta līdz 10-15 % koncentrācijai. Ieteicamais patēriņš – 0,5 l/m2. Betona apstrādes laikā ar skābi novērojama gāzes burbuļi veidošanās. Reakcija ilgst apmēram 5 minūtes. (Pazīstamākā sālsskābes piegādes forma ir 30 %  koncentrācija).

1.2.       Blakus piesārņojumi.

Vadoties no praktiskiem apsvērumiem jāpārliecinās vai uz betona virsmas nav bituma, dažādu krāsu, smērvielu vai citu produktu traipu, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko darbu veikšanu. Šādus lokālus netīrumus jānotīra ar mehāniskām metodēm.

2. VECS BETONS

“Vecam betonam”  jābūt  labā stāvoklī, t.i., tajā nedrīkst būt atklātu plaisu un lielu poru. Esošās plaisas un nelīdzenumi, kā arī nelīdzenumi, kas veidojas betona mehāniskās apstrādes rezultātā, jāaizšpaktelē ar speciāliem polimēru sastāviem.

Dziļas plaisas pirms špaktelēšanas “jāatver” ar leņķveida slīpmašīnu. Sastāvu lietošana uz cementa bāzes špaktelēšanai nav ieteicama, jo to mehāniskā izturība plānā slānī nav pietiekoša.

Gadījumos, kad uz virsmas ir netīrumi, nepieciešams veikt sekojošās procedūras:

  • degvielu un smērvielu pēdas jānotīra ar tvaika strūklu kopā ar mazgāšanas šķidrumu. Pieļaujama arī virsmas noskrāpēšana lietojot kaustiskās sodas karstu šķidrumu. Abos gadījumos maksimāli rūpīgi jāievēro visi drošības pasākumi:
  • jālieto brilles, cimdus, elpošanas orgānu aizsarglīdzekļus un speciālu apģērbu.
  • Augu un dzīvnieku tauku pēdas arī jānotīra pilnībā. Atšķirībā no degvielu un smēŗvielu pēdām šo piesārņojuma veidu ļoti grūti notīrīt ar tvaika strūklas vai kaustiskās sodas šķīduma palīdzību. Ja tauki jau iesūkušies betonā, tad pats drošākais virsmas sagatavošanas paņēmiens ir mehāniska piesārņotās betona kārtas atdalīšana. Atkarībā no tauku iespiešanās dziļuma lieto attīrīšanu ar smilšu strūklu vai frēzēšanu ar speciālām mašīnām.                   

 

 

Ieteikumi pareizai špakteļlāpstiņas izvēlei uzklājot RILAKDEKOR sērijas dekoratīvos pārklājumus

Pareiza instrumenta izvēle ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas nodrošina pārklājuma iegūšanu ar augstām dekoratīvajām īpašībām. RILAKDEKOR sērijas materiālu uzklāšanai ar standarta metodēm ieteicama sekojošo instrumentu izmantošana (skat. tabulu - Instrument-Dekor-Rilak-tab-LV.pdf). Šobrīd otu un veltnīšu izvēle tirgū ir pietiekoši plaša un kvalitatīva krāsošanas darbiem paredzēta instrumenta izvēle parasti nesagādā grūtības.

Tomēr īpaša vērība ir jāveltī RILAKDEKOR pārklājumu uzklāšanai paredzēto špakteļlāpstiņu izvēlei. Šeit jāievēro, ka lielākā daļa no tirgū šodien piedāvātajām špakteļlāpstiņām paredzēta standarta celtniecības procedūrām – tādām kā apmešana, špaktelēšana, celtniecības līmju uzklāšana u.c., kamēr tieši dekoratīvo pārklājumu uzklāšanai paredzētajiem instrumentiem nepieciešamas speciālas īpašības. Ieteicama ir 2 špakteļlāpstiņu tipu pielietošana.

1. Trapecveida špakteļlāpstiņa no augsti leģēta un pulēta nerūsējošā tērauda (skat. foto № 1).

 Foto № 1

Raksturīgās atšķirības un priekšrocības :

1.1. Trapecveida forma (skat. foto № 2) atvieglo vienmērīgu apmetuma izlīdzināšanu pa virsmu, kā arī samazina tādas faktūras  izveidošanās risku, kas veido vienā virzienā orientētu un atkārtojošos reljefa struktūru. Tas ir īpaši svarīgi veidojot marmoru un smilšakmeni imitējošas u.c. līdzīgas faktūras (skat. Tādus produktus kā VALLEVENETO CLASSICO un  ATACAMA). Tajā pašā laikā dabīgajam  akmenim nav raksturīga struktūra ar stingri  sakārtotu ģeometriju.

 Foto № 2

1.2. Ergonomisks dizains un ērts rokturis atvieglo daudzveidīgu reljefa struktūru iegūšanu (īpaši uz lielām virsmām), jo nepieciešamās faktūras veidošanas procesā roka strādās dažādos leņķos attiecībā pret virsmu un arī  ar mainīgu kustību amplitūdu. Labi nobalansēts instruments ne tikai atvieglos uzklāšanas procesu (roka mazāk nogurs), bet sekmēs arī zteiksmīgāku un neatkārtojamāku faktūru veidošanu. Uzlabota ergonomika šinī gadījumā nozīmē arī iespējamo kustību diapazona paplašināšanu, kas gala rezultātā dos iespēju iegūt tieši Jūsu neatkārtojamo faktūras zīmējumu.

1.3. Špakteļlāpstiņa izgatavota no ļoti izturīga augsti leģēta pulētā nerūsējošā tērauda. Šī īpašība ir īpaši svarīga pulējamo kaļķa apmetumu VENETO CLASSICO un ATACAMA uzklāšanas gadījumā, jo pulēšanas stadijas laikā tādu špakteļlāpstiņu izmantošana, kas izgatavotas no parastā tērauda, var novest pie reljefa izciļņu “pārklāšanos ar dzelzi”, kā rezultātā tie iegūs nepatīkamu melnu nokrāsu. Šīs parādības pamatā ir oglekļa tērauda migrācija no nepietiekoši kvalitatīvās špakteļlāpstiņas virsmas. RILAKDEKOR rekomendētās špakteļlāpstiņas izgatavotas no speciāla ļoti izturīga nerūsējošā tērauda un tādēļ  defekta “pārklāšanās ar dzelzi” parādīšanās ir novesta līdz minimumam. Jāatzīmē, ka VENETO CLASSICO vai ATACAMA virsmas pulēšanas etapā, veicot pakāpeniskas kustības, uz špakteļlāpstiņu tiek izdarīta papildus slodze (spiediens uz darba virsmu). RILAKDEKOR  ieteiktās špakteļlāpstiņas virsmas atsperīgums atvieglo pulēšanas procesu, nodrošina nepieciešamā rezultāta sasniegšanu ar minimālu darbaspēka patēriņu, kā arī samazina pārklājuma sabojāšanas risku pārliekas piepūles (pārāk liela spiediena uz špakteļlāpstiņu) gadījumā.

1.4. Atšķirībā no standarta ķellēm, ko izmanto apmešanas darbos, RILAKDEKOR ieteiktajai trapecveida špakteļlāpstiņai ir noapaļotas darba skaldnes un stūri (skat. foto № 3).  Šīs atšķirības ir ļoti svarīgas riska novēršanai iegūt uz virsmas paralelas svītras  un ieskrāpējumus noslēdzošo VENETO CLASSICO,  ATACAMA, BOREALIS vai SETUAL kārtu  uzklāšanas laikā.

 Foto № 3

Trīsstūrveida špakteļlāpstiņas (skat. foto № 4).   

 Foto № 4

1.5. Tāpat kā trapecveida arī šīs špakteļlāpstiņas izgatavotas no ļoti izturīga augsti leģēta pulētā nerūsējošā tērauda. Šīs īpašības ir īpaši svarīgas gadījumos kad tās tiek izmantotas tādu kaļķa  apmetumu pulēšanai kam ir sarežģīts reljefs nolūkā minimizēt defekta “pārklāšanās ar dzelzi” parādīšanās iespējas risku (skat augstāk p.1.3.). Tāpat kā trapecveida špakteļlāpstiņai arī šai ir noapaļoti stūri (skat. foto № 5). Tas ir īpaši svarīgi                                  paralēlo svītru un skrāpējumu novēršanai, ja instrumenti tiek izmantoti VENETO CLASSICO un ATACAMA pulēšanas etapā, kā arī veicot balto gēlveida daļiņu “piegludināšanu” SCINTILLO uzklāšanas laikā vai arī lietojot špakteļlāpstiņas dažādu telpisku faktūru (piemēram, “travertīna”, “mizas” u.c. reljefu, ko iegūst ar apmetuma  ATACAMA palīdzību) piegludināšanai.

 Foto № 5

Kā uzklāt dekoratīvo apmetumu ATACAMA

1. Gruntēšana

Pirms ATACAMA uzklāšanas virsma jāgruntē ar grunti KVARC.
 
 
2. Apmetuma ATACAMA uzklāšana
 
ATACAMA uzklāj ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu ar noapaļotiem stūriem un malām. Tūlīt, nesagaidot nožūšanu, izveidot uz svaigi uzklātās virsmas vēlamā dekoratīvā efekta reljefu (skat. zemāk iespējamos variantus: a, b, c, d).
 
 
3. Faktūras veidošana. Iespējamie varianti
 
a) „Izdēdējuša smilšakmens reljefs”
 
Veidojas izdarot dažāda virziena vai viļņveidīgas kustības ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu, kuras darba virsma piespiesta svaigi uzklātā apmetuma virsmai.
 
 
b) “Travertīna reljefs”
 
Velt pa apmetuma virsmu faktūru veidojoša porolona veltnīti, pēc tam nogludinot iegūto graudaino reljefu ar metāla vai plastmasas špakteļlāpstiņu, izdarot kustības vienā vai dažādos virzienos atkarībā no vēlamā faktūras zīmējuma.
 
 
с) “Koksnes efekts”
 
Veidojas pārvietojot pa svaigi uzklātā apmetuma virsmu speciālu gumijas rīvi, kas imitē koksnes garenvirziena griezuma struktūru (dēļa virsmu). Šķiedru struktūra visveiksmīgāk tiek imitēta viegli šūpojot rīvi no vienas platās skaldnes uz otru, izdarot pārejošas garenvirziena kustības pa virsmu.
 
 
d) “Mizas efekts”
 
Tiek veidots ar speciālas birstes-rīves palīdzību, kam ir resni un cieti plastmasas sari, kas atstāj uz virsmas paralēlas līnijas. Pēc tam šīs līnijas jāpiegludina ar špakteļlāpstiņu, izdarot kustības paralēli reljefa struktūrai.

Faktūras attīstīšana

*Zemāk aprakstīta Izdēdējuša smilšakmens reljefa attīstīšanas procedūra, kā viens no faktūras variantiem. Visi citi faktūru tipi tiek apstrādāti līdzīgā veidā.
 
4.Tonēta vaska CERA uzklāšana
 
Uz pilnīgi nožuvuša pārklājuma, kura laukums ir 1-2 m², uzklāt tonētu vasku CERA. Vaska krāsas tonim ir jābūt atšķirīgam no apmetuma krāsas. Vasku uzklā ar krāsotāja dūraini, veicot riņķveida kustības (1. foto). Tūlīt, neļaujot vaskam nožūt, to ierīvē apmetuma virsmā, cenšoties panākt aizvien vienmērīgāku tā sadalījumu pa visu virsmu. (Uz faktūrām ar viena virziena orientāciju („koksnes” un „mizas” reljefs) vasku CERA uzklāj ar otu (2. foto). Vaska pārpalikumu pēc tam ar špakteļlāpstiņas palīdzīdzību noņem no faktūras izciļņiem, veicot kustības reljefa virzienā un turot tās asmeni asā leņķī pret virsmu (3. foto).

5. Slīpēšana ar smilšpapīru (pēc velēšanās)

Lai vēl stiprāk attīstīt apmetuma un vaska CERA krāsu toņu kontrastu iespējama viegla reljefa izciļņu noslīpēšana pēc pārklājuma pilnīgas nožūšanas izmantojot vidēja raupjuma smilšpapīru (piemēram, Nr. 180).
 
 
6. Pulēšana
 
Paaugstināta spīduma un dziļāka krāsu toņa piešķiršanai pārklājumu ieteicams nopulēt ar metāla špakteļlāpstiņu, turot tās asmeni asā leņķī pret virsmu (iespējami paralēli virsmai). (Uzklājot viena krāsu toņa ATACAMA (nelietojot tonēto vasku CERA) pulēšana ir obligāta!)

7. Aizsargvaska VENETO CERA uzklāšana un pulēšana

Stiprākai faktūras kontrasta attīstīšanai, spīduma palielināšanai un mitrumizturības piešķiršanai apmetuma nopulēto virsmu ieteicams pārklāt ar plānu bezkrāsas vaska VENETO CERA kārtu, izmantojot krāsotāja dūraini vai mīkstu audumu. Vasku vienmērīgi ierīvē virsmā ar riņķveida kustību palīdzību. Pēc vaska nožūšanas to nospodrina līdz spīdumam. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu vaskam iepriekš jāpievieno izvēlētās krāsas perlamutra pūderis PERLIUM.
 
 
8. Gatavā pārklājuma faktūras izskats
 
a) "Izdēdējuša smilšakmens reljefs". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.
 
a) "Izdēdējuša smilšakmens reljefs". ATACAMA, nelietojot vasku CERA. Virsmas kontrasts attīstīts veicot pulēšanu ar metāla špakteļlāpstiņu. 
 
b) "Travertīna reljefs". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.
 
с) "Koksnes efekts". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.
 
d) "Mizas efekts". Izmantots ATACAMA un dažādu krāsu toņu vasks CERA.

 

Kā uzklāt dekoratīvo laku KRAKELUR

1. Sākotnējā virsmas krāsošana

 

Ar veltnīša palīdzību uz virsmas uzklāj pamatslāni — iepriekš tonētu krāsu MOVILAT 7 vai MOVILAT 12. Tonēšanai izmantotās krāsas tonis noteiks plaisu krāsu.
 
 
2. Lakas KRAKELUR uzklāšana
 
Laku KRAKELUR uzklāj ar veltnīti vai otu uz pilnīgi nožūvuša pamatslāņa. Lakas klājuma izturēšanas laiks pirms noslēdzošā krāsas slāņa uzklāšanas – ne mazāk par 6 stundām.
 
 
3. Noslēdzošās krāsas kārtas uzklāšana
 
Uzklāt noslēdzošo iepriekš tonētas krāsas (MOVILAT 7, MOVILAT 12 vai MOVILAT 25) kārtu. Krāsas tonim ir jākontrastē pamatslāņa tonim. Krāsu uzklāj ar otu vai veltnīti. Krāsas slānim jābūt pietiekoši biezam, tādejādi nodrošinot virsmas nosegšanu ar vienu kārtu. Uzklāšanu ar otu (foto nr.1) veic ar aprautiem triepieniem. No otas kustības virziena attiecībā pret veltnīša kustības virzienu, uzklājot laku KRAKELURS, būs atkarīgs plaisu izveidotā raksta zīmējums. Ja otas kustības būs vērstas paraleli veltnīša kustībai, tad rakstam būs vairāk izstiepts raksturs. Bet ja otas kustības virziens būs perpendikulāri veltnīša kustībai, tad raksts būs vienmērīgāks. Krāsas uzklāšanu var izdarīt arī slīpi attiecībā pret veltnīša kustību vai arī krusteniskām kustībām. Jebkura uzklāšanas metode ar otu noslēdzošajā krāsas kārtā veidos plaisas kas orientētas otas kustības virzienā. Veicot krāsas uzklāšanu ar veltnīti (foto nr.2) iegūtais raksts būs lielākā mērā orientēts dažādos virzienos un haotisks.
 
 vai 
 
4. Gatavā pārklājuma faktūras izskats
 
Lai piešķirtu pārklājumam mitruma izturību un spēju izturēt mitru kopšanu uz tā nepieciešams uzklāt 1 – 2 plānas kārtas vienu no lakām: EKOAKVA, LUOTEN vai PANEĻU LAKU. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu lakai iepriekš jāpievieno izvēlētās krāsas perlamutra pūderis PERLIUM.
 
  

 

Kā uzklāt dekoratīvo krāsu SCINTILLO

1. Gruntēšana

Virsmas jāgruntē ar grunti KVARC. SCINTILLO veido puscaurspīdīgu pārklājumu, tādēļ gadījumos, kad ir vēlama krāsu kontrasta iegūšana starp pamatni un virskārtu, ir atļauts gruntēšanai izmantot iepriekš tonētu grunti KVARC, pie kam grunts krāsas tonim ir jāatšķiras no SCINTILLO krāsas toņa.
 
 
2. SCINTILLO uzklāšana
 
SCINTILLO uzklāj nelieliem laukumiem 2÷3 m² ar platu otu, veicot krusteniskas kustības dažādos virzienos vai arī velkot produktu vienā virzienā.
 
 vai 

3. Balto daļiņu piegludināšana

 

Pēc 5÷15 minūtēm, kad bāzi veidojošā laka jau apžuvusi, bet baltās polimērās daļiņas vēl nav apžuvušas (ilgums ir atkarīgs no pamatnes porainuma un gaisa temperatūras), pārklājumu piegludina ar metāla vai plastmasas špakteļlāpstiņu (spatuletta), viegli uzspiežot uz instrumenta aso malu un turot to asā leņķī pret virsmu (pēc iespējas paralēli virsmai), viegli saspiežot vēl nenožuvušās baltās polimēra daļiņas. Špakteļlāpstiņas kustību raksturs var būt gan vērsts dažādos virzienos (foto nr. 1), gan arī paralēls (izstiepts vienā virzienā) (foto nr. 2).
 
vai
 
4. Gatavā pārklājuma faktūras izskats
 
Lai pārklājumam SCINTILLO piešķirtu augstu mitrumizturību to ieteicams pārklāt ar lakas aizsargslāni. Šim nolūkam var izmantot nepieciešamā spīduma lakas EKOAKVA, LUOTEN vai PANEĻU LAKU. Lakas uzklāšana viegli pasvītros pārklājuma faktūras kontrastu. Lai pārklājumam piešķirtu perlamutra spīdumu lakai iepriekš jāpievieno izvēlētās krāsas perlamutra pūderis PERLIUM.
 
 

 

Kā uzklāt dekoratīvo krāsu SETUAL

1. Virsmas iepriekšējā krāsošana

Pirms SETUAL uzklāšanas ieteicams virsmu nokrāsot ar līdzīgu pēc krāsas toņa krāsu MOVILAT BASE.
 
 
2. Pirmās kārtas uzklāšana
 
Uzklāt pirmo SETUAL kārtu ar platu otu ar mīkstiem sariem vai trapecveida metāla špakteļlāpstiņu ar plakanu pulētu darba virsmu un ar noapaļotiem stūriem un malām veicot kustības dažādos virzienos un izvairoties no rupjas reljefa faktūras izveidošanas uz virsmas.
 
 
3. Otrās kārtas uzklāšana
 
Pēc pirmās kārtas pilnīgas nožūšanas ar špakteļlāpstiņu nelieliem laukumiem (2÷3 m²) uzklāj otro kārtu. Tad uz otrās kārtas virsmas, kas sākusi apžūt, ar špakteļlāpstiņu izveido zīmējumu, veicot kustības dažādos virzienos un piespiežot instrumentu sienai ar darba virsmas plakni.
 
 
4. Gatavā pārklājuma faktūras izskats
 
 

Kā uzklāt dekoratīvo krāsu BOREALIS

1. Sākotnēja virsmas krāsošana

BOREALIS uzklāj uz virsmām, kas iepriekš nokrāsotas ar kādu no krāsām: MOVILAT BASE, MOVILAT 4 vai MOVILAT 7. Krāsu kontrasta iegūšanai starp pamatnes un virskārtas krāsas toni sākotnējai virsmas krāsošanai jāizvēlas krāsa kuras tonis kontrastē ar BOREALIS krāsas toni. Ja tomēr nepieciešams iegūt viena krāsu toņa virsmu, tad sākotnējai virsmas krāsošanai jālieto krāsa, kuras tonis ir tuvs noslēdzošā pārklājuma BOREALIS krāsas tonim.
 
 
2. BOREALIS uzklāšana.
 
Atsevišķu 2÷3 m² lielu virsmas laukumu pārklāj ar nevienmērīgu BOREALIS kārtu izmantojot platu otu.
 
 
3. Faktūras izveidošana
 
Piegludināt svaigi uzklāto pārklājumu ar taisnstūra vai trapecveida špakteļlāpstiņu ar noapaļotiem stūriem un malām, viegli piespiežot instrumenta darba plakni virsmai. Sakārtotas paralēlas kustības sekmēs vienā virzienā orientētas faktūras izveidošanu, kamēr plastiskas kustības dažādos virzienos nodrošinās viļņveida faktūras izveidošanu. Reljefo zīmējumu daudzveidības nodrošināšanai var uzklāt uz vēl nenožuvuša slāņa papildus BOREALIS porciju, uzliekot nelielu produkta daudzumu tieši uz špakteļlāpstiņas darba virsmas un pēc tam sadalot to pa virsmu līdzīgā veidā.

4. Gatava parklajuma fakturas izskats

Metālu pretkorozijas aizsardzība

Metālu pretkorozijas aizsardzība mūsdienās ir viens no svarīgākajiem tehniski ekonomiskajiem uzdevumiem. Šis uzdevums ir būtisks praktiski jebkurā cilvēka darbības sfērā. Uz doto brīdi pasaulē eksistē tikai 30 % no visa metāla, ko savas darbības laikā ir izgatavojusi cilvēce. Pārējie miljardi tonnu ir izgaisuši, galvenokārt, korozijas dēļ. Attīstītās pasaules valstis cīņai ar koroziju gadā patērē līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Vispārzināms ir tas fakts, ka galvenais metāla virsmu pretkorozijas aizsardzības veids ir to krāsošana ar pretkorozijas gruntīm un krāsām.

Pašsaprotami, ka metāla virsmu aizsardzībai paredzēto KM izvēlei jābūt stingri pamatotai. 

Lai izdarītu izvēli, būtiskākie kritēriji ir: 

  • nepieciešamais pārklājuma kalpošanas ilgums 
  • pārklājuma ekspluatācijas apstākļi 
  • krāsojamās virsmas veids 
  • krāsojamās virsmas stāvoklis 
  • krāsošanas apstākļi 
  • krāsošanas izmaksas, kuras sastāv no paöa KM cenas un izdevumiem, kas saistīti ar virsmas sagatavošanas darbiem un pašu krāsošanas procesu 
  • krāsotās virsmas nepieciešamās dekoratīvās īpašības. 

Lai varētu argumentēti pieņemt optimālo lēmumu, jāņem vērā visi iepriekšminētie faktori. Ņemot vērā to, ka patērētājam ne vienmēr ir vispusēja un pilnīga informācija par aizsargājošajiem KM, RILAK speciālisti sagatavoja  informatīvo biļetenu. Šī informācija palīdzēs patērētājam izdarīt pareizo aizsardzības KM izvēli no RILAK ražoto KM sortimenta. Pārējās sadaļās tiks apskatīti iepriekšminētie faktori, katrs atsevišķi, ņemot vērā to sarežģītību, neviennozīmību, kā arī to ciešo savstarpējo saistību. 

Pārklājuma kalpošanas laiks

Atbilstoši Eiropā pieņemtajām normām(standarts ISO 12944-1), aizsargpārklājumu kalpošanas ilgums tiek iedalīts trijās kategorijās:

  • zems(L) - 2÷5 gadi
  • vidējs(M) - 5÷15 gadi
  • augsts(H) – vairāk par 15 gadiem.

KM ražotāji un patērētāji iepriekšminēto sadalījumu kategorijās izmanto pārklājuma aizsargspēju novērtēšanai kalpošanas laikā atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem. Jāņem vērā arī tas, ka šie diapazoni(L,M,H) vairāk vai mazāk precīzi fiksē minimālo prognozējamo kalpošanas ilgumu(2, 5 un 15 gadi). Attiecībā uz maksimālo kalpošanas ilgumu pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Piemēram, vienas un tās pašas grupas(M) sistēmām prognozējamā kalpošanas laika diapazons ir 5÷15 gadi. Tādā diapazonā nav iespējams precīzi prognozēt pārklājuma kalpošanas ilgumu.
Dotie kalpošanas laiki ir, zināmā mērā, nosacīti un tiek izmantoti dažādu LKM un krāsošanas shēmu ekspluatācijas īpašību salīdzinošai novērtēšanai, jo kalpošanas ilgumu ietekmē ļoti dažādi faktori(pārklājuma ekspluatācijas apstākļi, krāsošanas procedūras izpildes precizitāte, krāsojamās virsmas stāvoklis u.c.)
Bez tam, ir iespējamas domstarpības, nosakot pārklājuma kalpošanas beigu kritērijus. Vieni no svarīgākajiem kritērijiem aizsargpārklājumiem ir korozijas izplatīšanās pakāpe un pārklājuma adhēzijas pakāpe attiecībā pret krāsoto virsmu.
Tātad, minētās laika kategorijas ir tikai orientieri, lai noteiktu pārklājuma “prognozējamo” kalpošanas ilgumu, kurš konkrēto faktoru iespaidā var atšķirties no reālā kalpošanas ilguma.

Pārklājuma ekspluatācijas apstākļi

Visbiežāk izmantojamais standarts(ISO 12944-2) nosaka 6 aizsargpārklājuma ekspluatācijas apstākļu pamatkategorijas. 

  Ekspluatācijas apstākļu apraksts
Ekspluatācijas apstākļu kategorija 
(vides korozijas aktivitāte) 
rūsas aktivitāte
Atmosfēras raksturojums  Iekštelpās
C1
(ļoti zema)
_____
Apkurināmas telpas ar tīru 
atmosfēru (ofisi, veikali, dzīvojamās telpas 
u. tml.) 
C2 
(zema) 
Atmosfēra ar ļoti zemu piesārņojuma 
līmeni (piem. laukos) 
Neapkurināmas telpas, kurās iespējama periodiska kondensāta rašanās (piem. 
noliktavas u.tml.) 
C3 
(vidēja) 
Pilsētas un ražošanas atmosfēra ar 
mērenu sēra dioksīda piesārņojumu; 
piekrastes atmosfēra ar zemu sāļu satura 
līmeni. 
Ražošanas telpas ar augstu mitruma 
saturu un mērenu gaisa piesārņojumu 
(piem. piena produktu ražošanas cehi, 
alus darītavas, mazgātuves u.tml.)
C4 
(augsta) 
Ražošanas atmosfēra ar mērenu 
piesārņojumu; piekrastes atmosfēra ar 
mērenu sāļu satura līmeni. 
Ķīmiskie uzņēmumi, peldbaseini, 
piekrastes būves un ēkas, kuras tiek 
izmantotas kuģu remontam. 
C5-I Industriāla  
(ļoti augsta)
Ražošanas zonas ar augstu mitruma saturu un agresīvu atmosfēru. 
Ēkas ar augstu mitruma saturu, kurās 
pastāvīgi iespējama kondensāta 
veidošanās, kā arī ēkas ar augstu gaisa 
piesārņojuma līmeni. 
C5-M Jūras  
(ļoti augsta)
Zonas jūras  piekrastē un atklātā jūrā ar 
augstu sāļu saturu atmosfērā.
Ēkas ar augstu mitruma saturu, kurās 
pastāvīgi iespējama kondensāta 
veidošanās, kā arī ēkas ar augstu gaisa 
piesārņojuma līmeni. 

 

Jūs pierakstījāties mūsu jaunumiem.