Vēsture

Vēsture

Rīgas laku un krāsu rūpnīcas pirmsākumi meklējami 1898. gadā Daugavgrīvas ielā 63/65, kur rūpnīca atrodas arī pašreiz.

1898. gadā 12. martā firma "Leopolds Kassels un Ko" nopērk zemes gabalu pie Dzegužkalna kāpas starp Daugavgrīvas (Dinamindes) un Buhtes ielām. 1898. g. 16. aprīlī šajā teritorijā tiek likti pamati Krievu anilīnkrāsu fabrikai "Leopolds Kassels un Ko". Fabrika darbojās kā Vācijas (Frankfurtē pie Mainas) ķīmisko rūpnīcu filiāle.  Fabrikas pamatkapitāls bija 1.5 miljoni cara rubļu. Tā ražoja anilīna krāsas un lakas.

1937. gadā fabriku kopā ar ēkām un iekārtām nopērk vietējais uzņēmējs, inženieris-ķīmiķis Mārtiņš Kalniņš. Uzņēmums darbojas ar nosaukumu Ķīmiskā fabrika "Mārtiņš Kalniņš". No šī laika fabrikas jauda strauji pieaug un produkcijas sortiments ievērojami paplašinās. Atsevišķi ražošanas procesi tiek mehanizēti. Fabrikā ražo sausās zemes krāsas, eļļas krāsas, minerālpigmentus, antiseptiķus kokam un populāro veļas pulveri "Nitra". Fabrika nodarbināja ap 100. strādnieku. Fabrikai ir sava zinātniskā laboratorija, kas veica pētījumus būvaizsardzībā, metālu aizsardzībā pret koroziju, koksnes aizsardzībā, apģērbu kopšanā un tīrīšanā.

1940. gada jūnijā Latvijā nodibinoties padomju varai, fabriku pārņēma valsts. Tā iegūst nosaukumu Ķīmiskā fabrika "Nitra". Par tās pirmo direktoru tiek nozīmēts Mārtiņš Kalniņš. 1941. gada 17. aprīlī no šī amata viņš tiek atbrīvots un apcietināts. Apcietinājumā dažādos PSRS cietumos viņš atradās līdz 1946.gadam. Mārtiņa Kalniņa ģimeni – sievu un trīs bērnus izsūtīja uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā.

Vācu okupācijas laikā (1941.- 1944.) fabrika tiek saukta Chemische Werke „Nitra”. Ražošana sašaurinās. Tiek ražota kalcinētā un kaustiskā soda, mazgāšanas līdzekļi. Daļa ražošanas iekārtu tiek demontēta un sagatavota nosūtīšanai uz Vāciju.

Pēc kara un padomju varas restaurācijas (1946.-1951.) fabrika atjauno darbību krāsu ražošanas jomā. Uzņēmumu nodod vietējās ražošanas ministrijai. Atjauno malšanas un ķīmisko krāsu cehu iekārtas. Fabrika ražo minerālos pigmentus un organiskos pigmentus, krāsvielas, sausās līmes krāsas. Strādnieku skaists 80-100.

1951. gadā, fabrika nonāk PSRS Ķīmiskās ministrijas pakļautībā, un iegūst nosaukumu "Rīgas laku un krāsu rūpnīca" (RLKR). Sākas rūpnīcas rekonstrukcija un ievērojama paplašināšana. Uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem savā nozarē. Tiek ražots plašs sortiments: alkīdemaljas, gruntis lauksaimniecības mašīnām un aparātiem, poliēsteru un uralkīdu emaljas, elektroforēzes grunts autorūpnīcām, alkīd- un poliēsteru lakas, sausais cinka baltums, neapaugošas emaljas kuģu būves un remonta rūpnīcām u.c.

1964. gadā darbu uzsāk rūpnīcas Centrālā laboratorija ar pilotiekārtām.

1965.-1991. gads. Rūpnīcas produkciju iegādājas patērētāji gan Latvijā, gan citās padomju republikās. To vidū – lielākās PSRS autorūpnīcas Gorkijā, Iževskā, Maskavā, lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas, Minskas un Ļvovas televizoru rūpnīcas, Rīgas radio rūpnīca, mēbeļu fabrikas, mūzikas instrumentu fabrikas, kuģu būvētavas un remontrūpnīcas. Jaunu produkcijas veidu izstrādāšanā RLKR aktīvi sadarbojas ar vairākiem zinātniskajiem institūtiem Maskavā un Ļeņingradā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā izejvielu trūkuma dēļ, kā arī daļēji zūdot austrumu noieta tirgum, strauji samazinās ražošanas apjoms, tiek samazināts strādājošo skaits.

1992. gadā RLKR tiek pakļauta Latvijas jurisdikcijai, saraujot saites visas pakļautības saites ar bijušo PSRS Ķīmiskās rūpniecības ministriju un institūtiem. Izmainās rūpnīcas nosaukums – „Valsts Rīgas laku un krāsu rūpnīca”.

1995.-96.g. notiek rūpnīcas privatizācija, un šajā periodā tā saucas „Privatizējamā Rīgas laku un krāsu rūpnīca”.

1996. gada 23. februārī uzņēmums tiek reģistrēts ar nosaukumu SIA "Rīgas laku un krāsu rūpnīca" un kļūst par privātu uzņēmumu. Uzņēmums saglabā gan iepriekš ražotos produktus, gan turpmākajos gados izstrādā un ievieš ražošanā vairāk kā 50 jaunus produktus.

2000. gadā uzņēmums ievieš savu krāsu un emalju tonēšanas sistēmu. Šī sistēma ļauj tonēt vairāk nekā 20 produktus. Klientiem ir iespēja izvēlēties jebkuru toni no paletes, kas sastāv no vairāk nekā 6000 toņiem.

2000. gada beigās Rīgas laku un krāsu rūpnīca tiek sertificēta atbilstoši starptautiskajam kvalitātes standartam ISO 9001:2000 un iegūst sertifikātu laku un krāsu materiālu izstrādei, ražošanai un tirdzniecībai. 

 

VĒSTURISKAS BILDES NO RŪPNĪCAS ARHĪVIEM

1794. gads

Sena attēla kopija, kas attēlo vietu Iļģuciemā, kur pašreiz atrodas Rīgas laku un krāsu rūpnīca.

1898. gads

„Leopolds Kassels un Ko” anilīna krāsu fabrikas kopskats.

1898. gada 16. aprīlī tiek likti pamati krievu anilīnkrāsu fabrikai „Leopolds Kassels un Ko”, kas bija vācu ķīmiskās fabrikas Frankfurtē pie Mainas filiāle. 

1937. gads

1937. gadā fabriku kopā ar ēkām nopērk vietējais uzņēmējs Māŗtiņš Kalniņš. Tā izveidojas „Mārtiņa Kalniņa ķīmiskā fabrika”, kas vēlāk iegūst nosaukumu „Nitra”.

1938.gads

Kravas auto, ar kuru pārvadāja fabrikas „Mārtiņš Kalniņš” ražotās preces.

20.gs. 30.-tie gadi

Fabrikas "Mārtiņš Kalniņš" reklāma.

 

20.gs. 30.-tie gadi

Fabrikas „Mārtiņš Kalniņš” ekspozīcija Latvijas Tautsaimniecības 1930. gada izstādē.

20.gs. 30.-tie gadi

Leipciga. Fabrikas īpašnieks Mārtiņš Kalniņš ar galveno grāmatvedi.

20.gs. 30.-tie gadi

„Mārtiņa Kalniņa ķīmiskā fabrika” cenu rādītājs.

Anilīnkrāsu vietā fabrika sāk ražot dažādu veidu produkciju: sausās zemes krāsas, eļļas krāsas, minerālpigmentus, antiseptiķus kokam un populāro veļas pulveri Nitra. Strādājošo skaits tajā laikā – 100 cilvēki.

20.gs. 30.-tie gadi

„Mārtiņa Kalniņa ķīmiskā fabrika” cenu rādītājs.

20.gs. 30.-tie gadi

MKĶF apliecība par speciālu būvju aizsardzības kursu noklausīšanos.

1940. gads

1940. gadā padomju vara fabriku nacionalizē. Pēc kara fabriku atjauno.

1951. gads

1951. gadā fabriku pakļāva PSRS Ķīmiskajai ministrijai un tā iegūst nosaukumu „Rīgas laku un krāsu rūpnīca”.

1956-1964. gads

Rūpnīcas rekonstrukcija un ievērojama paplašināšana.

1955. gads

Emalju cehs uz kondensācijas sveķu bāzes. Celts 1955. gadā, rekonstruēts 1958. un 1960. gados. 1976. gadā cehs sasniedz jaudu 24700 tonnas gadā.

1959.gads

Taras mazgāšanas cehs.

1961. gads

Alkīda sveķu un laku cehs (cehs Nr.5). Celts 1961.gadā. Tai laikā spēja saražot 1700 tonnas produkcijas mēnesī.

1961. gads

Laku un krāsu ceha vadītājs Rafails Lakšins.

1962. gads

Sausā cinka baltuma cehs. Celts 1962. gadā. 

1962.gads

Cehs Nr.6. Cinka baltumu iekraušana vagonos.

1964. gads

Rita Štrause, emalju ceha tehnologs, tehniskās kontroles nodaļas vadītāja.

1976. gads

Apspriežu zāle.

1976. gads

Metāla taras ražošanas un restaurācijas cehs.

1976. gads

Metāla taras ražošanas un restaurācijas cehs.

1976. gads

Metāla taras ražošanas un restaurācijas cehs.

1976. gads

Darba drošības mācību kabinets.

1976. gads

Sanitārā patruļa „sandružina” svinīgajā līnijā.

70.-80.tie gadi.

Vasaras atpūtas nometne rūpnīcas darbiniekiem Buļļos. 

1995. gads.

1995.-96. gadā notiek rūpnīcas privatizācija un šajā periodā tā saucas „Privatizējamā Rīgas laku un krāsu rūpnīca”.

1996. gads

23.02.1996. uzņēmums tiek reģistrēts ar nosaukumu „Rīgas laku un krāsu rūpnīca”.

1996. gads

Tiek atvērts pirmais firmas veikals Rīgā, Daugavgrīvas ielā 63/65.

1996. gads

Tiek atvērts veikals Rīgā, Rēzeknes ielā.

Jūs pierakstījāties mūsu jaunumiem.